E karanga ana te reta puare a te Kōmihana kia uiuitia te tūkinotanga o te manomano tāngata i ngā whakahaere manaaki o te Kāwanatanga

E karanga ana te reta puare a te Kōmihana kia uiuitia te tūkinotanga o te manomano tāngata i ngā whakahaere manaaki o te Kāwanatanga

March 1, 2017

Nō nā tata nei, ka whakarewaina e te Kōmihana tāna kaupapa #NeverAgain, e pātai ana ki te iwi whānui o Aotearoa kia tautoko rātau i te karanga kia āta uiuitia te tūkinotanga o te manomano tāngata, ko te tokomaha he tamariki, i a rātau e purihia ana ki roto i ngā whakahaere manaaki o te Kāwanatanga.

I tīmata te kaupapa tono uiuitanga i tētahi reta puare ki te Pirimia e karanga ana ki te iwi whānui o Aotearoa kia haina i tētahi petihana hei akiaki i te Kāwanatanga kia whai aro ki tēnei āhuatanga. I hainatia te reta puare nei e ētahi rangatira ā-iwi, e ētahi kaitaunaki tamariki, e ētahi māngai hoki mō te rāngai hauā.

Nō muri mai, ka puta te kupu tautoko a te Pāti Māori, a Reipa, a ngā Kākāriki hoki.

“He wāhanga tēnei nō ngā kōrero tuku iho o tō tātau motu e mau tonu nei ki te hinengaro tangata, arā mō te tūkinotanga o ngā tika tāngata o te manomano tāngata e tō rātau ake Kāwanatanga,” hei tā te Kaikōmihana Tika Hauā, ko Paul Gibson.

“He neke atu i te 100,000 tāngata i tangohia atu i ō rātau whānau, ka tukuna kia purihia ki ngā whakahaere manaaki o te Kāwanatanga ki waenga i ngā 1950 me ngā 1990, ā, he tokomaha tonu rātau ka tūkinotia ā-tinana, ā-taitōkai, ā-wairua hoki, ka whakangongotia hoki i ngā tau maha. Kāore i whai tika ngā tāngata hauā, ka tangohia noatia i ō rātau kāinga kia noho noa ki ngā whakahaere manaaki e tawhiti kē ana i ō rātau whānau me ō rātau hoa aroha.

“Kotahi tonu tā mātau kupu: me kore rawa tātau e hoki anō ki tēnei momo tūkinotanga. Me tīmata mā te whakarongo ki ngā kōrero a te hunga kua pānga kinotia ō rātau ohinga, ā, e mau tonu nei te mamae. Me puta ā rātau kōrero.

“Kia mārama tātau ki te whānuitanga o ngā momo tūkinotanga nei, tērā ka taea te āta whakarite mai ā tātau kaupapahere o 2017 nei kia whakaata atu i ngā kōrero tuku iho: i tēnei wā, kāore i te pēnei.

“He tika tonu kia mōhio te iwi whānui o Aotearoa ki ngā kōrero nei, kia ako hoki i ōna āhuatanga. Ki te kore tātau e kōrero whānui mō ō tātau hapa o mua, kāore e taea te whakaū tērā ka āta aukatia kia kore e pērātia anō. E Kore Anō.”

He kaha kē atu te tukuna atu a ngā tamariki Māori ki ngā whakahaere manaaki a te Kāwanatanga, tērā i ētahi atu tamariki. Ko ētahi i tukuna mō te hapa iti noa iho, pēnā i te kore haere ki te kura, ko ētahi atu i tukuna i muri mai i te aituā i pā ai ki ō rātau whānau.

“Kei te mau tonu te mamae me te whakamā o ngā mahi nei, i hē ai te ohinga o tēnei hunga, tae mai ki tēnei rā. Kāore he mana i ngā mahi a te Kāwanatanga i tūkinotia ai āna tāngata whakaraerae”, hei tā te Kaikōmihana mō ngā Iwi Taketake, ko Karen Johansen.

“He kaha kē atu te tangohanga o ngā tamariki Maori i ō rātau whānau, tērā i ētahi atu tamariki. Tērā ētahi whakahaere manaaki, he 80% ki te 100% ngā tamariki i tīkina mai i ngā kāinga Māori. Kei te mōhio tātau, he nuku atu i te 40% ngā mauhere i noho ki ngā whakahaere manaaki o te Kāwanatanga: he wā pōuri tēnei i ngā hītori o Aotearoa, me āta tuku kia whitikia e te rā, kia mārama, kia kore rawa e hokia anō. E Kore Anō.”

Mehemea e pīrangi ana koe ki te haina i te petihana, ki te tuku mai rānei i ō ake kōrero, me whakapā mai ki: www.neveragain.co.nz

 

Tūrangawaewae

Tūrangawaewae is the Human Rights Commission's newsletter. You can read our latest newsletter here.